Maske nune’e, “[r]ejeita buat hotu-hotu maka seráke relatu ida sai notísias ka lae: foun, ita la
espera, estraga asuntus atuál tantu boot ka mós ki’ik”.7
Ba INDU sira, komprende saida mak “notísias” – elementu hirak ne’ebé estipula seráke
relatu ida kona iha pájina oin ka sai artigu ki’ikoan ida ne’ebé hetan hakoi kle’an iha jornál nia
laran – krusiál kona-ba oinsá sira atu ho efetivu engaja ho mídia.
Editór notísias selesiona notísias bazeia ba supozisaun lubuk ida kona-ba saida mak nia
hanoin audiénsia hakarak haree, rona ka lee – no saida mak bele atrai audiénsia ida hosi
mídia rivál ida.
Informasaun hosi fonte ho konjuntu boot ida suli-nakonu mai iha sala-redasaun sira iha kada
minutu loron ida nia laran; email, Twitter feeds, xamada telefónika, relatóriu husi ajénsia
notísias. Konserteza, la’ós buat hirak ne’e hotu bele hetan relata. Editór sira notísias nian
tenke ho lalais dijitaliza (scan) no ta’es informasaun ida-ne’e no depois hili relatu sira-ne’ebé
sira konsidera iha interese boot liu ba audiénsia.
Desizaun kona-ba saida mak sai iha jornál ka boletín tuirmai – no saida mak hasai tiha –
ne’e bazeia ba karakterístika lubuk jerál ida ne’ebé hetan konkorda tiha ona ne’ebé hanaran
“valór sira notísias nian”.8
Notísias nia valór xave sanulu
1.
Impaktu: Hetok (kadavés mais) ema envolve iha ka hetan afeta husi eventu ida ka
kestaun ida, hetok boot liu ninia méritu/valór.
2.
Oportunidade: Kadavés mais eventu ida akontese foin lalais ne’e, kadavés mais
nia valór boot liu.
3.
Negatividade: Notísias ne’ebé aat ein-jerál simu kobertura barak liu kompara ho
notísias ne’ebé di’ak.
4.
Surpreza: Buat ne’ebé la-komún, halo surpreza no estañu kapta mídia notísias nia
atensaun.
5.
La-ambíguu (la-klaru): Eventu sira ne’ebé fasil atu esplika sei simu prominénsia
boot liu duké relatu kompleksu sira.
6.
Konflitu: Kontrovérsia no konflitu entre grupu ka ema indivíduu diferente iha
impaktu dramátiku.
7.
Emosaun: Relatu sira kona-ba interese umanu ne’ebé bazeia ba emosaun forte
sira – hanesan sofrimentu, ta’uk ka triunfu – posui (iha) pedidu luan.
8.
Relevánsia: Relatu notísias presiza atu lembra valór, interese no espetativa sira
husi audiénsia.
9.
Prominénsia: Relatu sira ne’ebé envolve ema ka fatin sira-ne’ebé kulturalmente
importante domina ajenda notísias.
7 Konsellu Internasionál kona-ba Polítika Direitus Umanus; Jornalizmu, Mídia no Dezafiu husi Relatajen Direitus Umanus; tinan2002; pájina 17.
8
Lista notísias koñesidu liu hotu hetan propoin husi Johan Galtung no Mari Ruge iha tinan-1965. Iha sira-nia publikasaun,
Estrutura husi Notísia Estranjeiras, Galtung no Ruge aprezenta kritériu selesaun hamutuk 12 ne’ebé editór no jornalista
notísias sira uza hodi determina atualidade relativa husi item notísias partikulár ida.
Matadalan Mídia ba Instituisaun Nasionál sira Direitus Umanus nian
13